Kaut kur aiz polārā loka dzīvo savrupa mednieku kopiena. Viņi mitinās tālu viens no otra, satiekas reti un sarunājas vēl retāk, vienatnē kurina ugunskurus, vienatnē pīpē pīpes, tetovējas, aprauga slazdus, cep rozīņmaizes, sapņo par nelieliem, miesiskiem piedzīvojumiem, uzlabo kafiju ar šņabi, lāpsto kupenas un dīrā mājās pārnestās lapsas. Tikmēr jūras magi kustas zem sastingušajām bangām, blāva un gluda kā glicerīns.

Reizi pa reizei ziemeļblāzmas un zvaigžņu gaismā mednieki vienatnē klusējot uzkāpj kalnā, apsēžas un nolūkojas uz tumšo, bezgalīgo apkārtni, lai atcerētos sauli un visu, ko tā apspīd. Tad viņi nomet bikses un skrien taisni uz dienvidaustrumiem. 

Opera “Vēsā” ir stāsts par arktiskiem mūžiem, mežonīgiem apgabaliem, liegu atteikšanos un gaidām, kuras sēž vēderā un negrib atlaisties.

Darbu iedvesmojuši dāņu rakstnieka Jerna Rīla stāsti. 

‍

Iestudējuma vizuālās identitātes autors Aleksandrs Breže.